Hemodialīze
Kas ir hemodialīze, un kā tā darbojas?
Hemodialīze ir hroniskas nieru slimības ārstēšanas metode, izmantojot speciālas hemodialīzes mašīnas un filtrus, lai attīrītu pacienta asinis ārpus viņa ķermeņa. Lai sāktu dialīzi, dialīzes māsa ievada divas adatas pacienta arteriovenozajā fistulā, parasti kreisās rokas apakšdelmā. Tālāk adatas savieno ar hemodialīzes mašīnas maģistrālēm. Hemodialīzes mašīnas pumpis sūknē pacienta asinis ar ātrumu vidēji 200–300 mililitru minūtē. Pacienta asinis pa maģistrālēm virza caur speciālu filtru, ko sauc par dializatoru. Dializatoru veido sīkas mikrocaurulītes, kas izveidotas no speciālām membrānām. Asinīm plūstot cauri šīm mikrocaurulītēm, tās attīra no liekā ūdens, sāls un toksiskiem vielmaiņas galaproduktiem, ko slimā pacienta nieres vairs nespēj izvadīt.
Tā nevar izārstēt hronisku galēju nieru slimību, bet palīdz pacientam izdzīvot un labāk justies
Ar hemodialīzes palīdzību var aizstāt daļu nieru funkciju. Tā nevar izārstēt hronisku galēju nieru slimību, bet palīdz pacientam izdzīvot un labāk justies.
Kas ir asinsvadu pieeja?
Asinsvadu pieeja nepieciešama, lai lielu asins apjomu strauji varētu novadīt ārpus pacienta ķermeņa caur asinsvadu maģistrālēm un dializatoru, lai veiktu pacienta organisma attīrīšanu. Asinsvadu pieejas var būt pastāvīgas un īslaicīgas.
Par pastāvīgu asinsvadu pieeju sauc ķirurģiski izveidotu savienojumu starp vēnu un artēriju jeb arteriovenozo fistulu. Parasti to veido kreisajā, kreiļiem – labajā apakšdelmā, jo arteriovenozās fistulas roku nedrīkst noslogot, lai neveidotos asins trombi, kas var apstādināt asins plūsmu fistulā. Ideālā gadījumā pacientam arteriovenozo fistulu izveido vairākus mēnešus pirms paredzamās hemodialīzes, jo nepieciešamas vairākas nedēļas un mēneši, lai fistula nobriestu, izveidotos platas vēnas, kurās var ievadīt adatas, kas ir ar ievērojami lielāku diametru nekā parastās intravenozo injekciju adatas. Tāpēc ir ļoti svarīgi laikus diagnosticēt hronisku nieru slimību un regulāri apmeklēt savu nefrologu.
Arteriovenozā fistula ir pacienta dzīvības līnija, jo bez tās nav iespējams veikt ārstēšanu ar hemodialīzi, tāpēc tā ir jāsaudzē. Arteriozās fistulas rokā nedrīkst mērīt asinsspiedienu, uz tās nedrīkst gulēt, ar to nevar nest smagumus, valkāt spiedošu apģērbu, aproces, pulksteņus, rokassprādzes utt. No fistulas vēnām aizliegts ņemt asins paraugus, tajās ievadīt medikamentus. Tas viss pasargā fistulu no trombozēšanās, lai tā sekmīgi darbotos un pacientam varētu veikt dialīzi.
Arteriovenozā fistula ir pacientam vislabākā asinsvadu pieeja, salīdzinot ar citiem pieeju veidiem, jo nodrošina pietiekamu asins plūsmu, ilgi darbojas, kā arī pacientiem ir mazāk komplikāciju (infekcijas, asiņošana, nepietiekama dialīze).
Arteriovenozā protēze
Arteriovenozo protēzi veido kā pastāvīgu asinsvadu pieeju pacientiem, kuriem ķirurģiski nav izdevies izveidot arteriovenozo fistulu pacienta asinsvadu problēmu dēļ (ateroskleroze, trombozes utt.).
Pacienta artēriju un vēnu savieno ar mākslīgu cilpveida asinsvadu protēzi, kurā pēc sadzīšanas ievada dialīzes adatas.
Īslaicīgās asinsvadu pieejas
Īslaicīgās asinsvadu pieejas veido, ja pacienta nieru slimība strauji pasliktinājusies un nepieciešams neatliekami uzsākt dialīzi vai arī ja pacientam nefunkcionē iepriekš izveidotās pastāvīgās asinsvadu pieejas. Pacientam lielajās dobajās vēnās ievada speciālu divu lūmenu venozo katetru. Īslaicīgajām asinsvadu pieejām raksturīgs augsts komplikāciju risks. Biežāk ir asiņošanas, infekcijas, nepietiekama dialīze asins plūsmas un asins recirkulācijas dēļ.
Kur tiek veikta hemodialīze?
Latvijā hemodialīzi veic slimnīcās speciāli izveidotajās hemodialīzes nodaļās, kā arī daudzviet ir radīti ambulatori hemodialīzes centri. Pacients pats brīvi var izvēlēties savu hemodialīzes centru.
Hemodialīzi apmaksā valsts, visi pacienti, kuriem tiek uzsākta hemodialīze, ir atbrīvoti no jebkādiem pacienta līdzmaksājumiem.
Parasti hemodialīzi veic trīs reizes nedēļā, seansa ilgums vidēji četras stundas.
Vai hemodialīzes procedūra var izraisīt komplikācijas?
Jā, jo var rasties asinsvadu pieejas komplikācijas – infekcija, asiņošana, trombozes, kas parasti ir jāārstē slimnīcā.
Hemodialīzes laikā, strauji mainoties šķidruma un sāļu līmenim organismā, var rasties muskuļu krampji, pēkšņi pazemināties asinsspiediens. Komplikācijas ārsts novērš, mainot dialīzes režīmu, ievadot medikamentus, lai novērstu vielu līdzsvara traucējumus pacienta organismā.
Pacients var izvairīties no daudzām dialīzes komplikācijām, rūpīgi ievērojot diētas un šķidruma rekomendācijas, precīzi lietojot ārsta nozīmētos medikamentus.