Hroniskas nieru slimības terapijas iespējas (ārstēšana)

mm

Viktorija Kuzema

Dr. med., nefroloģe, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Nefroloģijas nodaļas vadītāja. Docente Rīgas Stradiņa universitātē

Terapija (ārstēšana) - hroniska nieru slimība

Hroniskas nieru slimības (HNS) ārstēšanas uzdevumos ietilpst pamatslimības (piemēram, cukura diabēta, nierakmeņu slimības), HNS komplikāciju ārstēšana, kā arī HNS attīstības aizkavēšana. Jauna termina „hroniska nieru slimība” un jaunas HNS klasifikācijas ieviešana nefroloģijā 20. un 21. gadsimta mijā ir svarīgs solis šās aktuālās problēmas risināšanā. HNS ir viens no saslimstības un mirstības cēloņiem un saistīta ar nerimtīgi progresējošu nieru audu rētošanos līdz nieru slimības beigu stadijai, kad nepieciešams veikt nieru aizstājterapiju (NAT). Galvenās HNS klīniskās izpausmes parādās, nieru funkcionālspējai mazinoties vairāk par 40%. Šajā situācijā parādās sirds un asinsvadu slimības (bieži paaugstināts asinsspiediens), mazasinība, kā arī kalcija un fosfora vielmaiņas traucējumi. Slimībai progresējot, pieaug sirds un asinsvadu slimību attīstības risks, kas neapšaubāmi nosaka pacienta nelabvēlīgo prognozi, palielina hospitalizēšanas biežumu, kā arī ietekmē pacienta dzīves kvalitāti.

Tādēļ, lai palēninātu slimības attīstību, iejaukšanās HNS norisē ir ļoti svarīga slimnieka turpmākajā pro­gnozē, koriģējot dažādus neatkarīgus riska faktorus ar farmakoterapiju vai dzīvesveida maiņu. Pie šādiem HNS attīstības faktoriem pieder: paaugstināts arteriālais asinsspiediens, olbaltuma izdalīšanās ar urīnu, maz­asinība, paaugstināts holesterīna, urīnskābes līmenis asinīs, cukura diabēts, kalcija un fosfora vielmaiņas traucējumi, kā arī smēķēšana un infekcija.

HNS terapijas galvenās iespējas

Pamatslimības ārstēšana. Piemēram, cukura līmeņa normalizēšana pacientiem ar cukura diabētu, lietojot hipoglikemizējošus līdzekļus iekšķīgi vai insulīnterapiju zemādā.

Diētas ievērošana. Diēta ar samazinātu olbaltumu un sāls (līdz diviem gramiem dienā) daudzumu. Pacientiem ar cukura diabētu samazina arī viegli asimilējamus ogļhidrātus un taukus. Pacientiem ar HNS, kam nieru funkcijas samazinās par 40 % un vairāk, uzturā jāsamazina kāliju saturošie produkti (piemēram, banāni, žāvēti augļi), kā arī jāsāk ierobežot fosfora daudzums uzturā (zivis un to produkti). Ikdienas ūdens uzņemšana ir atkarīga no HNS stadijas un pamatā balstās uz diennaktī izdalīto urīna daudzumu. Jāņem vērā fakts, ka pacientam ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru iekšķīgi uzņemtais šķidruma daudzums palielinās. Līdz ar NAT sākšanu mainās arī dzeršanas un diētas paradumi.

Sirds un asinsvadu slimību ārstēšana. Šajā gadījumā arteriālās hipertensijas ārstēšana HNS slimniekiem ir ļoti būtiska un svarīga. Pēc starptautisko vadlīniju galvenajiem ieteikumiem arteriālās hipertensijas diagnostikā un terapijā, asinsspiediena mērķa lielumiem, lietojot medikamentus, ir jābūt ≤140/90 mm Hg vai ≤130/90 mm Hg atkarībā no izdalītā olbaltumu daudzuma diennakts urīnā. Medikamenta vai to kombinācijas izvēle katram pacientam ir individuāla un ir atkarīga no HNS pamatcēloņa, kā arī HNS smaguma pakāpes.

Lipīdmaiņas traucējumu ārstēšana ar hipolipidemizējošiem līdzekļiem (t. s. statīniem) būtiski ietekmēs sirds un asinsvadu slimību (piemēram, aterosklerozes, miokarda infarkta) attīstību slimniekiem pirmsdialīzes periodā.

Anēmijas jeb mazasinības ārstēšana. HNS gadījumā viena no galvenajām izpausmēm ir anēmija. Pēc Eiropas praktiskajām vadlīnijām, anēmijas diagnoze HNS slimniekiem ir ticama, ja hemoglobīna koncentrācija asinīs ir <13 g/ dl vīriešiem un <12 g/dl sievietēm. Anēmija attīstās agrīni, jau HNS trešajā stadijā. Anēmija HNS slimniekiem nopietni pasliktina pašsajūtu un darbaspējas. Tās klīniskās izpausmes saistītas ar skābekļa badu un audu pārmaiņām. Parasti slimniekiem ar mazasinību ir sūdzības par nogurumu, elpas trūkumu, nespēku, paātrinātu sirdsdarbību, seksuālu disfunkciju. Izmeklējot konstatē ādas un gļotādas bālumu, diagnosticē sirds un asinsvadu slimības (piemēram, hronisku sirds mazspēju), vājinātu imūnsistēmu, menstruālā cikla traucējumus un citus simptomus. Anēmiju galvenokārt izraisa samazināta hormona – eritropoetīna – producēšana nierēs nieru mazspējas dēļ. Papildu faktori tās attīstībā var būt dzelzs un vitamīnu deficīts, infekcija, asiņošana, nepietiekams barojums. Anēmijas ārstēšanai HNS slimniekiem ir divi pamatuzdevumi: atjaunot dzelzs krājumu (dzelzs preparāti iekšķīgi vai intravenozi) un nodrošināt optimālu hemoglobīna koncentrāciju (hemoglobīns >11 g/dl) asinīs, lietojot ­eritropoēzi veicinošas vielas. Sintētiski radīto cilvēka eritropoetīna analogu ražo uzpildītās šļircēs (pilnšļirces), parasti injicē zemādā. Eritro­poetīna devu un injekciju biežumu izvēlas individuāli, ņemot vērā slimnieka ķermeņa masu un hemoglobīna līmeni, kā arī konkrētā medikamenta farmakoloģiskās īpašības. Papildterapijā lieto C un B grupas vitamīnus. Nozīme ir arī slimnieka barojumam, diētas īpatnībām un slimniekiem ar NAT – dialīzes terapijas pietiekamībai.

Kaulu bojājumu attīstības novēršana. Pacientiem regulāri jāpārbauda kalcija, fosfora, olbaltumvielu, D vitamīna līmenis asinīs, kā arī jānosaka epitēlijķermeņīšu hormona koncentrācija asinīs (parathormons), kas aktīvi piedalās kaulu un minerālu vielmaiņas procesos. Nepieciešamības gadījumā nosaka kaulu blīvumu un veic radioloģiskus izmeklējumus. Būtiski faktori, kas spēs samazināt ar progresējošu HNS saistītus kaulu bojājumus, uzlabos pacienta dzīves kvalitāti un mazinās hospitalizācijas risku, ir kalcija preparāti, aktīvais D vitamīns, sabalansēta diēta. Pacientiem ar smagākām klīniskajām izpausmēm piedāvā arī specifisku terapiju un/vai ķirurģisku iejaukšanos.

Nieru aizstājterapija (hemodialīze, peritoneālā dialīze, nieres transplantācija). Smēķēšanas atmešana, regulāras fiziskās aktivitātes, svara mazināšanās, vakcinācija, pacientu izglītošana ir visbūtiskākie dzīvesveida faktori sirds un asinsvadu, kā arī hronisku nieru slimību attīstību profilaksē. Pacientiem ar HNS ir jāizvērtē jebkura medikamenta lietošanas indikācijas (piemēram, pretsāpju līdzekļi, antibiotikas), medikamenta deva jāpielāgo atbilstoši tā farmakoloģiskajām īpašībām un nieru funkcionālspējai. Veiksmīgas HNS ārstēšanas faktors ir arī starpdisciplināra sadarbība. Nieru mazspējas ārstēšanā laikus iesaistot citus speciālistus, piemēram, kardiologu, endokrinologu, dietologu un psihologu, mazinās nelabvēlīga iznākuma, kā arī pašas nieru slimības attīstības risks.

You may also like...