Izmeklējumi pie hroniskas nieru slimības

mm

Maija Motivāne

Nefroloģe, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

Izmeklējumi pie hroniskas nieru slimibas

Hroniskas nieru slimības (HNS) simptomi ir nespecifiski un parādās vēlīni, tāpēc par samazinātu nieru darbību pirmās var liecināt izmaiņas analīzēs. HNS gadījumā veic šādus izmeklējumus:

  1. Nosaka nieru funkciju un hroniskas nieru slimības stadiju pēc GFĀ.
  2. Izvērtē hroniskas nieru slimības sekundāro komplikāciju pievienošanos (mazasinība, kalcija–fosfora vielmaiņas traucējumi).
  3. Veic izmeklējumus hroniskas nieru slimības iemesla noskaidrošanai.

Trīs svarīgākie izmeklējumi nieru slimību diagnostikā ir: 1) urīna analīze, 2) asins seruma kreatinīna noteikšana ar glomerulārās filtrācijas ātruma aprēķināšanu, 3) nieru un urīnceļu ultrasonogrāfija. Pēc šo trīs izmeklējumu rezultātu izvērtēšanas nefrologs var noteikt, cik nopietns ir nieru bojājums un vai ir nepieciešami papildu izmeklējumi.

Nieru funkcijas noteikšana

Par nieru darbību var spriest, nosakot glomerulārās filtrācijas ātrumu (GFĀ) – tas liecina par kopējo nieru asins filtrācijas spēju, un normāli tam jābūt 90–120 ml/min jauniem cilvēkiem.

GFĀ var noteikt ar dažādām metodēm:

1. Matemātiska GFĀ aprēķināšana, izmantojot Kokorofta–Golta, MDRD vai CKD – EPI formulu

To izmanto visbiežāk. Lai aprēķinātu GFĀ, jānosaka kreatinīna līmenis asinīs. Jo augstāks kreatinīns, jo mazāks GFĀ, jo sliktāka nieru funkcija. Aprēķinam nepieciešams arī vecums, ķermeņa masa, rase un dzimums. Bieži laboratorijas atbildēs ir gan kreatinīna līmenis, gan jau aprēķināts GFĀ.

Piemērs:

Pacients vīrietis 68 gadi, svars 94 kg, seruma kreatinīns 198 mkmol/l (norma 62–115 mkmol/l). Tiek aprēķināts GFĀ pēc Kokrofta–Golta formulas:

GFĀ = (140 – vecums) x ķermeņa masa, kg / Seruma kreatinīns mkmol/l x 0,81

Aprēķinātais GFĀ ir 41,97 ml/minūtē, kas atbilst hroniskas nieru slimības 3B stadijai.

2. Kreatinīna klīrensa noteikšana

Izmanto reti. Lai noteiktu filtrācijas ātrumu, nepieciešams precīzi savākt diennakts urīnu, noteikt kreatinīnu asinīs un urīnā, kā arī diennakts urīna daudzumu.

3. Radioizotopās izmeklēšanas metode – nieru scintigrāfija

Nieru un urīnceļu izmeklēšanas metode, kad caur katetru vēnā ievada nelielu daudzumu radioizotopas vielas, pēc laika novēro tās izdalīšanos nierēs īpašā monitorā, apstrādājot datus, iegūst līknes un grafisku nieru un urīnceļu attēlu. Ar šo metodi iespējams precīzi noteikt gan kopējo nieru filtrācijas ātrumu, gan katras nieres darbību atsevišķi.

Nieru izmeklējumi

Hroniskas nieru slimības sekundāro komplikāciju izvērtēšana

HNS 3.–5. stadijā (GFĀ < 60–45 ml/minūtē) svarīgi izvēlēties nepieciešamo ārstēšanu.

Asins analīzēs jānosaka:

  • Hemoglobīns – pazemināts liecina par mazasinību.
  • Feritīns – dzelzs saturs organismā.
  • Kalcijs, fosfors un parathormons – pazemināts kalcijs, paaugstināts fosfors un parathormons liecina par kaulu un minerālvielu maiņas traucējumiem.
  • Kālijs – paaugstināts var radīt sirds ritma traucējumus, svarīgi ierobežot uzturā kāliju saturošus produktus.

Hroniskas nieru slimības iemesla noskaidrošana

Urīna analīze

Urīna analīzei ieteicams izmantot rīta urīna vidējo porciju. Pirms urīna analīzes savākšanas jāmazgājas bez ziepēm. Urīnu savāc vienreizējas lietošanas plastmasas traukā.

Svarīgākās izmaiņas urīna analīzē:

  • Proteinūrija – olbaltumvielas urī­nā, nosaka vienreizējā urīna analīzes paraugā vai precīzāk – sakrājot diennakts urīnu. Urīnā pārsvarā tiek izdalīts olbaltums – albumīns. Svarīgs nieru slimības prognozes rādītājs, atrod daudzu nieru slimību gadījumā.
    • < 30 mg/24 h – norma.
    • 30–300 mg/24 h – agrīns nieru bojājuma marķieris, īpaši cukura diabēta pacientiem – mikroalbuminūrija.
    • 300 mg–1 g/24 h – viegla proteinūrija.
    • 1–3 g/24 h – mērena proteinūrija, var būt glomerulonefrīta pazīme (kopā ar eritrocītiem) vai intersticiāla nefrīta pazīme (piemēram, pretiekaisuma medikamentu izraisīta).
    • >3–3,5 g/24 h – smaga proteinūrija, raksturīga nopietnām nieru slimībām, piemēram, glomerulonefrītam.
  • Hematūrija – sarkanās asins šūnas eritrocīti urīnā, palielināts skaits var liecināt par glomerulonefrītu vai urīnceļu kaiti, piemēram, nierakmeņiem, jaunveidojumiem, urīnceļu infekciju.
  • Leikocitūrija – iekaisuma šūnas leikocīti urīnā, palielināts skaits raksturīgs urīnceļu infekcijām.
  • Bakteriūrija – baktērijas urīnā, nelielā skaitā ne vienmēr liecina par slimību, ja ir sūdzības, var būt urīnceļu infekcijas pazīme. Ja nepieciešams precizēt baktērijas veidu, daudzumu, jutību uz antibakteriāliem līdzekļiem, papildus veic urīna uzsējumu.

Ultrasonoskopija

Ātra, nekaitīga un sniedz plašu informāciju par nieru un urīnceļu struktūru, kā arī par citiem vēdera dobuma orgāniem. Jāveic visiem pacientiem ar neskaidras izcelsmes nieru mazspēju. Izmeklējuma laikā var izvērtēt nieru izmērus, urīna atteces traucējumus (piemēram, palielinātas prostatas izraisītus), atrast nierakmeņus, labdabīgas nieru cistas, kā arī ļaundabīgus veidojumus.

Izmeklejumi nieru slimiba: nieru ultrasonoskopija (ultrasonogrāfija)

Balstoties uz šiem izmeklējumiem, ārsts var nozīmēt papildu izmeklējumus nieru slimību cēloņa noteikšanai – asins analīzes (hepatīta marķierus, dažādas autoantivielas u. c.), radioloģiskos izmeklējumus – nieru asinsvadu pārbaudi vai dator­­tomogrāfiju, nieru audu analīzi – nieru biopsiju.

Lasiet arī: