Nieru aizstājterapija Latvijā 2017. gadā

mm

Harijs Čerņevskis

Dr. med., nefrologs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātē

aizstajterapijaHroniskas nieru slimības (HNS) 5. stadijā (termināla stadija) pacientiem ir jāsāk nieru aizstājterapija (NAT). Kā galvenās NAT metodes jāmin hroniskā hemodialīze (HD), peritoneālā dialīze (PD) un nieres transplantācija (TR). Latvijā ir pieejamas visas šīs NAT metodes.

HNS terminālas stadijas pacientu uzskaiti Latvijā sāka veidot 1996. gadā. 2017. gadā Latvijā kopumā ir 27 NAT centri, hronisko hemodialīzi veica 27 hemodialīzes centros, 7 NAT centros veica PD, bet nieres transplantāciju veic tikai vienā centrā – Rīgā. Latvijas Nefrologu asociācijas Nieru slimnieku reģistrs apkopo datus par 22 mūsu valsts NAT centriem.

Pirmajā attēlā atspoguļots pacientu skaits, kam jāsāk NAT.

Aizstajterapija

1. attēls. Pacientu skaits pa gadiem, kuriem sākta NAT

Ja pieņem, ka Latvijā 2017. gada beigās kopējais iedzīvotāju skaits bija apmēram 1 950 100, slimnieku skaits, kuriem uzsāka NAT 2017 gadā, bija 90,7 pacienti uz miljonu iedzīvotāju.

Pacientu vecuma grupu iedalījumu, kuriem uzsāka NAT Latvijā 2017. gadā, bija sekojošs: bērni – 1 %, 20–44 gadus veci – 10 %, 45–64 gadus veci – 45 %, 65–75 gadus veci – 26 % un vecāki par 75 – 18 % pacientu. Kā redzams, lielākais pacientu skaits ir vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem.

Mūsu valstī visbiežāk nieru aizstājterapiju sāk ar hronisku hemodialīzi. Uzsākot NAT 2017. gadā 77 % pacientu tika lietota hroniska hemodialīze, 21 % peritoneālā dialīze un 2 % – nieres transplantācija. Trim pacientiem tika veiktas tā saucamās preemptīvās nieres transplantācijas, kad nieres transplantācijas metodi izmanto kā pirmo NAT veidu.

Otrajā attēlā uzskaitītas galvenās primārās nieru slimības, kas bijušas par iemeslu HNS terminālas stadijas attīstībai.

diagnozes

2. attēls. Galvenās primārās diagnozes* pacientiem, kuriem 2017. gadā sākta NAT

Kā redzams attēlā, biežākās slimības, ar ko slimojuši pacienti pirms HNS terminālās stadijas, ir hronisks glomerulonefrīts, diabētiska nefropātija un primāras arteriālas hipertensijas izraisīts nieru bojājums.

Latvijā 2017. gadā kopējais NAT pacientu skaits bija 1058, tātad 542,5 pacienti uz miljonu iedzīvotāju. Pacientu sadalījums pa NAT metodēm atspoguļots trešajā attēlā.

sadalijums

3. attēls. Kopējais ārstēto pacientu sadalījums pēc NAT veida 2017. gada 31. decembrī

Redzams, ka 55 % NAT pacientu ir funkcionējošs nieres transplantāts, 36 % pacientu bija hroniskā hemodialīzē, un 9 % tika ārstēti ar peritoneālo dialīzi.

Kopējo pacientu sadalījums pēc dzimuma un vecuma grupām attēlots ceturtajā attēlā.

sadalijums_grupas

4. attēls. Pacientu sadalījums pēc dzimuma un vecuma grupām pēdējos gados

Kā redzams, relatīvi neliels ir gados jaunu pacientu skaits – lielākais pacientu skaits ir vecāki par 65 gadiem, un vairāk ir vīriešu.

Biežāk sastopamās primārās diagnozes pacientiem, kas ārstējās ar NAT ir hronisks glomerulonefrīts (31 %), autosomāli dominanta nieru policistoze (13 %), hipertensīva nefropātija un tubulointersticiālie nieru bojājumi (11 %).

Kopējais pacientu skaits, kas ārstējas ar PD, pa gadiem atspoguļots piecos NAT centros* (skat. 5. attēlu).

pacientu_skaits

5. attēls. PD pacientu skaits pa gadiem piecos NAT centros*

Kā redzams, lielākais PD pacientu skaits ir P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centra Peritoneālās dialīzes nodaļā.

Nieres transplantācijas operāciju skaits atspoguļots 6. attēlā.

transplantaciju_skaits

6. attēls. Nieres transplantāciju skaits Latvijā pa gadiem

Kā redzams, kopējais veikto operāciju skaits ir ar tendenci pazemināties katru gadu, ko var izskaidrot ar orgānu trūkumu transplantācijai. Atkarībā no transplantāta iegūšanas veida operāciju sadalījums atspoguļots 7. attēlā.

transplantacijas_grafiks

7. attēls. Nieru transplantācijas pēc donororgāna veida pa gadiem

Kā redzams attēlā, pēdējos trīs gados samazinās miruša cilvēka nieres izmantošanas skaits un palielinās dzīvu nieres donoru operāciju daudzums.

Pacientu ar funkcionējošu transplantātu skaitam katru gadu ir tendence palielināties: 2003. gadā tādi bija 324 pacienti, 2010 gadā – 459 pacienti un 2017 gadā – 576 pacienti.

Transplantēto pacientu grupā prevalē pacienti ar hronisku glomerulonefrītu (39 %) un autosomāli dominantu nieru policistozi (17 %).

Kopējie secinājumi:

  • Lai gan Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies, NAT centru skaits pagājušā gadā par diviem palielinājies.
  • Nedaudz palielinājies arī jaunu pacientu skaits.
  • Nedaudz mazāks salīdzinājumā ar vīriešiem ir pacienšu sieviešu skaits.
  • Ir neliela pacientu skaita palielināšanās PD slimnieku grupā.
  • Samazinājies preemptīvo nieres transplantāciju skaits.
  • Maz gados jaunu pacientu, visvairāk vecuma grupās 45–64, palielinās arī gados vecāku vīriešu skaits 65–75 gadu vecuma grupā.
  • Kopējais NAT slimnieku skaits 2017. gadā ir sasniedzis 1058 pacientus (par 20 vairāk, salīdzinot ar 2016. g.).
  • Pacientu skaitam ar funkcionējošu nieres transplantātu katru gadu ir tendence palielināties.

Lasiet arī: