Peritoneālā dialīze

mm

Aivars Pētersons

Dr. med., nefrologs, P. Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Nefroloģijas centra vadītājs. Profesors Rīgas Stradiņa universitātē

Peritoneālā dialīze

Termini: peritoneum (latīņu) = vēderplēve; dialīze = attīrīšana; peritoneālā dialīze = ķermeņa attīrīšana no nevajadzīgām vielām, izmantojot vēderplēvi.

Peritoneālā dialīze (PD), tāpat kā hemodialīze un nieres transplantācija, ir trīs savstarpēji kombinējamas nieru aizstājterapijas (NAT) metodes, kas ļauj cilvēkam turpināt dzīvi pēc tam, kad slimības dēļ nepietiekami darbojas viņa īstās nieres – dzīvībai absolūti būtisks orgāns. Jāņem vērā, ka šīs trīs NAT metodes īsto nieru slimību neizārstē, tikai uztur dzīvību, lielākoties daudzu gadu garumā.

PD slimnieks veic mājās, kā dialīzes (attīrīšanas) membrānu lietojot savu peritoneālo membrānu. Vēderplēve izklāj vēdera dobumu un apņem tajā esošos orgānus ar apmēram divu kvadrātmetru virsmu. Labas asinscirkulācijas dēļ vēderplēve ir efektīva dabiska filtrēšanas membrāna, kurai vienā pusē paliek asinis, bet otrā – vēdera dobuma pusē – tiek izvadītas liekās vielas, minerāli un ūdens. Lai notiktu šī vielu kustība caur vēderplēvi, vēdera dobumā caur pastāvīgi iešūtu katetru tiek ievadīts un regulāri apmainīts speciāls dialīzes šķīdums (dializāts). Tā kā ievadītajā dializātā vielu koncentrācija ir mazāka nekā asinīs, nevajadzīgi metabolīti (kreatinīns, urīnviela u. c.) un elektrolīti (kālijs, fosfors, nātrijs) caur filtrējošo membrānu vēderplēvi kustas (difūzija) mazākās koncentrācijas virzienā, tātad uz dializātu. Savukārt, lai atbrīvotu organismu no liekā ūdens, dializāts satur vielas, kas rada augstāku osmotisko spiedienu nekā asinis. Parasti tā ir augstāka glikozes koncentrācija, bet arī aminoskābes vai poliglikoze. Tad liekais ūdens no asinīm virzās augstāka osmotiskā spiediena virzienā uz dializātu vēdera dobumā. Šo ūdens noņemšanas procesu saucam par ultrafiltrāciju. Pēc vairāku stundu (1–8 h) atrašanās vēdera dobumā dializāts tiek izvadīts caur pastāvīgu katetru, un tādā veidā kopā ar lieko ūdeni tiek izdalīti metabolīti (urīnviela, kālijs, kreatinīns u. c.). Tad vēdera dobumā atkal tiek ievadīts svaigs dializāts un process atkārtojas.

Peritoneālā dialīze

Divi galvenie PD paveidi:

  1. NAPD – nepārtrauktā ambulatoriskā PD, kuras gadījumā pacients apmaina 1,5–3 litrus dializāta 3–5 reizes dienā pēc iespējas līdzīgā intervālā. Apmaiņa – izlietotā dializāta izlaišana no vēdera dobuma un svaiga iepildīšana – tiek veikta pēc vienkārša, bet labi iemācīta protokola. Apmaiņu atvieglo tā sauktā divu savienotu maisu sistēma (viens tukšs izlaišanai, otrs ar svaigu dializātu), un tā aizņem apmēram 20–30 minūtes. Apmaiņa veicama būtībā jebkurā tīrā vietā, pacientam piemērotā brīdī. „Nepārtraukta” PD tāpēc, ka dializāts praktiski visu laiku (24 stundas dienā / 7 dienas nedēļā) atrodas vēdera dobumā un veic vienmērīgu, pastāvīgu attīrīšanu.
  2. APD – automatizētā PD. Dialīze tiek veikta ar neliela aparāta (ciklera) palīdzību. To programmē veikt vairākas (4–8) dializāta apmaiņas noteiktā laika periodā (6–12 stundās), parasti naktī. Priekšrocība tā, ka daudziem pacientiem diena var būt „sausa”, t. i., bez apmaiņām, ar labu iespēju strādāt, mācīties vai sportot.

Jebkurā gadījumā pacients tiek apmācīts veikt savu PD veidu, kā arī viņam visu laiku ir pieejama PD māsas konsultācija pa telefonu vai klātienē un nefrologa palīdzība savā uzraudzības centrā. Apmēram 60 % pacientu izvēlas NAPD un 40 % – APD, bet metodes var kombinēt.

Ņemot vērā to, ka 1) PD ir vienīgā mājās veicamā dialīzes metode, 2) ka tā labi saglabā atlikušo nieru funkciju un 3) pieļauj brīvākus ēšanas, ceļošanas un aktīvas darba dzīves ieradumus, 4) labāka gatavība nieres transplantācijai, nefrologi vairākumam pacientu tipiskā situācijā iesaka lietot PD kā pirmo nieru aizstājterapijas metodi pirmos 2–3 NAT gadus, vēlāk, kad kļūst iespējams, veicot nieres transplantāciju vai turpinot ar HD. Savukārt bērniem, pacientiem ar zemu asinsspiedienu vai sirds mazspēju, ascītu vai hemodialīzes pacientiem, kam vairs nav piemērotu asinsvadu pieeju, PD ir izvēles metode.

Veicot PD, svarīgi:

  1. NAT veids kopā ar savu nefrologu ir jāizvēlas laikus, negaidot slimības beigu fāzi un riskantu, neprognozējamu reanimācijas situāciju;
  2. PD kā pirmā NAT metode ir laba izvēle, bet, lai uzsāktu apmācību vai pašu dialīzi, vēdera priekšējā sienā laikus jāievieto PD katetrs. Tam pēc nelielas operācijas jāiedzīst vismaz 3–4 nedēļas;
  3. pacientam pašam jāmācās, jābūt informētam par sava dialīzes režīma iespējām. Protams, PD ir pastāvīga komandas sadarbība ar PD māsu un nefrologu, tās ir PD materiālu piegādes mājās un regulāras pārbaudes vizītes savā nefroloģijas centrā reizi mēnesī;
  4. regulāra apmācība un atkārtota apmācība par PD labāku izmantošanu, komplikāciju novēršanu un ārstēšanu.

Latvijā pacienti ar PD tiek ārstēti Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā, Liepājas reģionālajā slimnīcā, Vidzemes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. P. Stradiņa slimnīcas Nefroloģijas centrs ir references un apmācības centrs Latvijā ar 80–90 pacientiem pastāvīgi PD programmā un līdz ar to ir ne tikai lielākais dialīzes centrs Latvijā, bet arī trešais lielākais PD pacientu centrs Ziemeļvalstīs. Visi nefrologi laipni palīdzēs pacientiem un kolēģiem grūtā brīdī!

Lasiet arī: