Nieru darbības traucējumi senioriem

Pateicoties medicīnas sasniegumiem, visā pasaulē un arī Latvijā cilvēki dzīvo ilgāk un arvien vairāk ir senioru jeb cilvēku, kuri pārsnieguši 65 gadu sliek­sni. Arī nieru slimību ārstēšanas jomā vismaz 50 % pacientu, kas apmeklē nefrologu, ir gados vecāki cilvēki.

Kā nieres noveco?

„Normāla” nieru novecošana sākas aptuveni no 40–45 gadu vecuma, kad nieru audos un sīko asinsvadu sieniņās pastiprināti sāk veidoties saistaudi, progresē nieru kamoliņu skleroze un nieru kanāliņu šūnu atrofija. Mainās gan nieru ārējais izskats, gan nieru funkcionālās spējas:

• Nieru izmeklējumos ar ultrasono­grāfijas vai datortomogrāfijas metodi vēro samazinātus nieru izmērus un bieži konstatē nieru cistas, kuru skaits un izmēri ar gadiem palielinās.
• Nieres arvien sliktāk spēj izpildīt savas galvenās funkcijas – izvadīt no organisma vielmaiņas galaproduktus un lieko šķidrumu, regulēt dažādu sāļu (piemēram, kālija un nātrija) un hormonu vielmaiņu organismā.

Nieru funkcionālo spēju mazināšanos atspoguļo īpašs rādītājs – glomerulu filtrācijas ātrums (GFĀ). Organismam novecojot, sākot no 40 gadu vecuma katru gadu GFĀ mazinās par aptuveni 0,75–1,0 ml/min (skat. 1. attēlu).

Kad nieres tikai noveco, un kad tās ir slimas?

To, vai nierēs notiek tikai normāli novecošanas procesi vai tomēr ir veidojusies kāda nopietnāka slimība un ir vērojama nieru mazspēja, var atšķirt vairākos veidos.

Svarīgākais nieru bojājuma izvērtēšanas kritērijs ir nieru funkcija. Par pazeminātu nieru funkciju runā, ja GFĀ ir zemāks par 60 ml/min.

Papildus GFĀ skaitlim ir jāvērtē arī citas pazīmes, kas liecina par nieru bojājumu. Galvenā no tām ir olbaltuma esamība urīnā. Pētījumi liecina, ka pat ļoti neliels olbaltuma daudzums urīnā jeb mikroalbuminūrija norāda uz nopietnu nieru bojājumu. Tāpēc senioriem, kuriem ir aizdomas par nieru mazspēju, jānoteic gan GFĀ, gan olbaltuma daudzums urīnā.

Jāņem vērā arī citas pazīmes, kas liecina par nieru bojājumu, piemēram, izmainīta urīna analīze (eritrocīti, leikocīti un citas šūnas), paaugstināts asinsspiediens, tūskas uz kājām vai sejas. Tāpat par nieru slimību var liecināt dažādās attēldiagnostikas metodēs konstatētās izmaiņas, piemēram, cistas nierēs, nierakmeņi, sašaurinājumi urīn­vados u. c.

Ikvienam gados vecākam cilvēkam jānosaka GFĀ lielums. Padziļināta izmeklēšana ar olbaltuma daudzumu urīnā un pārējām laboratoriskām un attēldiagnostikas metodēm jāveic gadījumos, ja GFĀ ir zem 60 ml/min un/vai ir klīniski riska faktori HNS attīstībai (skat. 1. tabulu).

Gados vecāku pacientu ar HNS uzraudzība

Ja senioram konstatēta HNS, viņam nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība. Pacienta uzraudzībā jāpiedalās gan ģimenes ārstam, gan nefrologam, gan citiem speciālistiem.

HNS 1.–3. stadijā nieru mazspējas pacientu galvenie uzraudzības pasākumi ir nieru funkcijas un dažu citu analīžu (urīna analīze, hemoglobīns, kālijs, nātrijs, urīnskābe, kalcijs, fosfors u. c.) regulāra kontrole un HNS izraisījušās pamatslimības ārstēšana (piemēram, strikta glikozes līmeņa kontrole cukura diabēta pacientiem; optimāla arteriālā asinsspiediena korekcija, it īpaši pacientiem, kam olbaltums urīnā jau atrasts; urīnceļu infekcijas paasinājumu ārstēšana u. c.).

• Ja HNS tomēr progresē un GFĀ pazeminās zem 45 ml/min, parasti pievienojas nieru mazspējas izraisīti dažādu orgānu darbības traucējumi, piemēram, mazasinība, ar HNS saistīti kalcija vielmaiņas traucējumi un skeleta izmaiņas, sirds un asinsvadu sistēmas, zarnu trakta un citu orgānu izmaiņas. Tāpēc senioram noteikti ir nepieciešama nefrologa uzraudzība, lai šīs izmaiņas ārstētu.

Ja HNS sasniedz 4. stadiju (GFĀ zem 30 ml/min), pacients ir jāinformē par nākotnē iespējamu nieru aizstājterapiju (NAT), un jāizvēlas vispiemērotākā tās metode. Ļoti būtiski informēt gan pašu senioru, gan viņa tuviniekus par visām NAT metodēm (hemodialīzi, peritoneālo dialīzi, nieres transplantāciju).

• Nieres transplantācija gados veciem pacientiem (parasti 65–75 gadu vecumā), kuru veselības stāvoklis ir relatīvi labs, kuri ir motivēti un kuriem ir saglabāta kognitīvā funkcija, arvien biežāk ir laba alternatīva dialīzes metodēm.

Pētījumi liecina, ka nieru aizstājterapija senioriem (tāpat kā jaunākiem pacientiem) uzsākama HNS 5. stadijā, ja GFĀ pazeminās zem 15 ml/min.

Tomēr reizēm, ļoti rūpīgi apsverot visus par un pret, ņemot vērā paša seniora vēlmes, viņa blakusslimību klāstu, funkcionālo un kognitīvo spēju, no nieru aizstājterapijas var atturēties, tās vietā izvēloties konservatīvu paliatīvu aprūpi (ārstēšanu tikai ar medikamentiem, atvieglojot nieru mazspējas simptomus).